| ||||
| Nu ir jau dikti mīļi, ja nakts vidū Baltkrievi izdomā piezvanīt un pateikties par bildēm... bet no rīta biju pie zobdaktera, un attieksme zinātnes vārdā visnotaļ bija lieliska, šitik smuku zobu man pat Mamma Daba nav saņēmusies dāvāt. Tas gan bija tāds kā tikai pirmais cēliens ar milimetra simtdaļu pielaikošanu. Pavisam uz dzīvi viņš gan pie manis pārvākšoties nākamo vai aiznākamo reiz. Un šitā tur gulēdama aizdomājos, ka vajadzēja takš man ar kādu mazo formu tēlniecību zobu veidošanas formātā nodarboties, nevis nevienam nevajadzīgus mākslas plānus kalt. Un sarunas ar starp tiem zinātkārajiem brašuļiem tādas mīlīgas, par sadzīvi, bērniem un smalkmateriāliem zobu lietās. Interneta plašumus, lai, pamanījās salīdzinājumam izcilāt. Ak tu mī un žē kaut kā pat prātā nebija ienācis, ka tur tādas lietas arī mētājas. Nu ja un tā es tur gulšņāju un klausījos un tīksminājos, jo manā apkārtnē par bērniem un ikdienu kaut kā runāt nepiedien, tik tās augstās lietas un vīrišķi, vīrišķi... un tās ikurāt ir tās tēmas kurās gaudena jūtos un turu muti ciet. Nu saki tu vienam, priecīgam pie zobārsta sajusties... | ||||
comments: ir doma     |