Paraugoties apkārt, šķiet, ka visi ļauži, draugi - paziņas, apkartesošie, klātstāvējušie utt. kaut kur sasodīti steidzas, jūtas parstrādājušies utt. utjp. Skatoties uz šo globālo "kaut kur triekšanās" virpuli man reibst galva un metas klāt komplekši... jo es nekur neskrienu, daru to ko uzskatu par pareizu, ar to arī pamanos nopelnu maizīti... un man pietiek...
Bet visi skrien un man ir kompleksi, ka es laikam kaut kāda netāda, neprotu pareizi dzīvot, ne tāda kā citi, gana neapsviedīga vai vēl kaut kā tā...
Bet tajā pašā laikā, sasodīts, kāpēc man būtu kaut kur jātriecas pašai pret savu iekšējo parliecību.
Nu jā, tādejādi varbūt varētu izvairīties no dažu ļaužu komentāriem par manas dzīves lietderības koeficientu un sajusties par Krietno skudru pasaules lielajā skudru pūznī. |