| ||||
| Bijām uz "Mariju Stjuarti"... acij tīkamas mizanscēnas, gleznieciski gaismu efekti. Pa lielam pat ļoti baudāmi ar drusku izkritieniem. Tik tā arī nesapratu kālab nozīmīgākos monologus Rēzija K. runāja Artmanes balsī ar noslieci uz "nodzēries, novēmies, bet vienmēr zolīds" čerkstoņu. Vārpiņa vairāk karalienes stāju iznes, iz a kam konkrētā tēla ietvaros veidojās pārliecinošā cieņa. |