| ||||
| Vakar visu dienu pa Varakļāniem, no tā ko manīju - mīlīši, tā tak lielpilsēta un plaukstošu nākotnes seju. Pusdienās pusporcijas tādas kā mums Rīgā dubultā. I cilvēki rāmi un laipni, i neviens nedusmo ka neiekļavāmies laikā, vēl mierinā un sabužina. Nu labi ne mūsu vaina, ka "ošibočka višla". Bet vispar visnotaļ, visnotaļ... Un pa ceļam tās brīnišķās koka mājeles prātam aptveramā izmērā. Apsarmojušie lauki... un ļauža neviena. |