| ||||
| Šis ir tāds rīts, kad līdz kaulu smadzenēm sajūtu ilgas pēc lietus un saules pieveldzētas Saulkrastu šosejas, agras jūras smaržas, pirmajām ceļmalas meža zemenēm. Alise bija maza un mēs mēdzām tipināt šo ceļu līdz saldējumam un atpakaļ, kamēr vēl nav ļaužu saradies, kamēr jūra šķiet tikko modusies un putnu treļļi dzidri. Šonakt modos pa treji lāgi, ka tik kaut ko nenokavēju, kaut kad pusnomidzī dzirdēju, ka Alise noburkšķ, nu ja tu jau esi tik pārgurusi, ka nevar ņemt pa pillu. Tā paiet pasaules godība... Beidzot pienācis ilgi gaidīts vēstījums, bet man bail atvērt, tad nu ņemos kā ar karstu kartupeli. |