| ||||||
| Šorīt dīvains sapnis. Biju ielūgta uz Aizsaules teātra atklāšanas koncertu. Teātris bija renovēts kāda deviņdesmitajos KM likvidēta teātra vietā. Koncerts kā koncerts. To ka Aizsaule, secināju pēc daudzajām pazīstamajām mirušo sejām. Un arī direktors tas pats. Gribēju iet prom, bet nebija kurpju. |