Es jau gadiem esmu zinājusi ka man tāda ir. Ne viena vien jokaina situācija gadījusies šī misēkļa pēc... vakar tramvajā viņu ieraudzīju, laikam tā jūtas tiekoties ar spoku. Mēs esam gandrīz identiskas! Vienīgā atšķirība - tās pāris dzīves laikā gūtās traumas, un vēl - man mati sirmāki. Nu labi, viņa varbūt ir par pāris centimetriem īsāka. ...bet pat mēteļi mums ir līdzīgos toņos... tā teikt apskatīju sevi no malas, klāt pieiet gan nesadūšojos.
Un vēl vakar "na šaru" nopirku siltumnīcu "Bitīte". Vispār smieklīgi tā, atbrauc divi veči kā ozoli un stādās priekšā "Mēs Bitīte, siltumnīcu gaidījāt?". Tagad vēl jaizdomā kādu kas tos mietiņus kopā sadabon... |