| ||||
| Nostrādājies līdz nemaņai šorīt atļāvos paņemt brīvdienu. Beidzot atgulējos. Šā rīta lielais prieks - gredzenūbele ir atpakaļ. Pērn viņas ligzdoja saimniecības ēkas pažobelē. Ļoti skaisti putni, mājas balodis viņām līdzās kā tāds nošņurcis ganuzēns. Šorīt puisietis pārstaigāja pļavu, tīrīja veco ligzdas vietu. Sieviņu gan vēl nemana, bet gan jau būs klāt. Vārnām seksuālās orģijas, plosās kā negudras. Sniegs izdēdē acīm redzami, taisni brīnums cik daudz visādu lietu zem tā bijušas paslēptas. Nagi niez iet, rakt, rosīties. Bet zeme vēl salta, jāpaciešas. Būtu kāpnes varētu zarus apšķēpelēt. Francis nesaprot kālab nekuru kamīnu, vairākkart vedina uz durtiņu pusi. Tad apvainoti nosprauslā, ielien manā gultā, apsedzās un glūn. Dzīšu vai nedzīšu. Bet iekša patiesībā samērā silts, trakā ziemas kurināšana garām. Varbūt vakarpusē ienesīšu kādu klēpi, lai valguma nesavelkās. |