| ||||
| Vakar bija kaut kāda mīlestībā un priekā pāri plūstoša diena. Ja no rīta prāts štukoja kā visu neaizvainojoši atcelt un tomēr necelties, jo..., tad naktī skrienot cauri Vecrīgai bija pilnesinīgās dzīves un "te mēs gribētu palikt" sajūta. Paldies visiem iesaistītajiem! Kaķītis visu dienu esot bēdājies un nedraudzējies, nu neko toties tagadiņ jau pusotru stundu murrā. Sados zāles un gan jau šo dienu mēs atkal noklēpjosim, bet tās actiņas tik mirdzošas un ğīmītis nagls... |