| ||||
| Visu dienu raku sniegu, tagadiņ man ir kaudze pusotra stāva augstumā. Ar dziļi sievisķīgo pabakstīsanas un iešūpinašanas metodi atķibināju aizsalušos vārtus. Naivā cerībā piezvanīju malkas vecim... izrādās šim rinda ne pa jokam. Nu ko, stājos galā un ceru, ka ap februāra vidu tikšu pie kārotajiem kubikmetriem. Atliek vien mierinat sevi ar domu, ka aukstumā gaļa labāk saglabājas. Vakar biju viesībās, žēl, ka tie ļauži kurus visvairāk gribēju sastapt neieradās. Aktuālā tēma - vajag vīru. Šodien aizdomājos, ka esmu tiek ļoti pieradusi pie savas vienpatības, ka īsti nezinu vai vajag. Nu tā labi pavadīt laiku, sajusties milētai jā, bet nonstopā... Gribas lai būtu labāk, bet vai tas būtu tas brīnumklikšķis, ka vecis mājās nozīmētu visu problēmu izzušanu... neticu. Laikam atkal esmu pa godam iekūņojusies savā bruņu kreklā un ripelēju tik uz priekšu. Un vēl kaut kāda muļķība, ka četrdesmit gadu jubileju nedrīkst svinēt, kāpēc... tas gan palika noslēpums. Brālītis vakar piezvanīja ar labu ideju, mīļais Cibas Dievs, kaut izdotos, kaut materializētos!!! |