| ||||||
| Beidzot atradu kasti kurā glīti sasaiņoti visu šo pēc pārvākšanās laiku dusējuši ģimenes albūmi. Izvērsu Asīnei Latvijas vēstures īso kursu uz veco bilžu bāzes. Vienīgi žēl, ka daudzas pasākumu bildes tā arī paliks kā mīkla. Secināju ka no smukajām omes masām vārdus atminos vairs tikai četrām. Kavalieri un virsnieku balles. Laimīgie mani vecvecāki. Kāzu bildēs un dzīvē. Sapucētā ome vistas gana :) Sapriecājos, ka atradās bilde ar sievieti, kurai japateicas, ka mēs vipār esam. Opis ar vecākiem bija devies apgūt Krievzemes āres. Nu tur Vidzemes saimnieka jaunākais dēls, bez mantojuma tiesībām utt. Beidzās gan tas viss gana traģiski, ģimene ceļā saķēra tīfu... četrgadīgais opis vienīgais vēl bija puslīdz dzīvs, kad Grūse viņu atrada un atstiepa atpakaļ uz Latviju... Kapos mēdzu nolikt viņai puķīti, tik biju aizmirsusi kā izskatās. Mana mamma vēl jauna un priecīga... mīļais brālis... Ziedoņdārza strūklakai vardītes tiešām bijušas zaļas, man jau likas ka kaut kas tur īsti nav ar tām gaišajām. |