| ||||
| Kā apliecinājums tam, ka manam rīta burkšķienam nav taisnība - ciema bibliotēkā vislaik zvanīja telefons un aiz manis trīsminūtē sastājās milzu rinda. Aiz kam apmainīju grāmatas neatļaujoties liekus jautājumus. No vetklīnikas šorīt izmuka pacients, tā ka modāmies ar smilkstiem un rejām un "Mario, tūlīt nāc atpakaļ!" Kopš Belliņa sasirga, mums nevilšus uzradies paradums piefiksēt rindu veta pagalmā... Principā, vislaik trīs līdz četri gaidītāji... Trakums. Kad vakar dakterim atvainojos par Bellas šmucīgo paskatu un nespēju viņu atmazgāt, pretī saņēmu smīkli, ka kaut ko tādu varētu mēğināt tikai pašnāvnieks. Nu ja, kundzīte ar raksturu. |