| ||||||
| Kādu mēnesi atpakaļ apkārtnes bodēs bija beigusies mazputniņu barība, iepirku papagaiļiem domāto... un tā šamā tur karājās šķīsta un neskarta līdz vakardienas sniegiem. Nevienam nevajadzēja. Acīmredzot kāds drosmīgais beidzot saņēmās pagaršot. Tagad man aiz loga ir cīņas arēna par labāko "medū mērcēto" prosas graudu. Izrādās, ka mūspagalma vārnas ir trīs, nevis divas, kā līdz šim šķita. Divas turas pārī un kontrolē komposta kaudzes metamorfozes. Trešā pārlūko virtuves logu. Pāris dienas atpakaļ viņa negadījumā zaudējusi kāju. Apbrīnojami ātras pielāgošanās spējas. Šorīt, var teikt, jau balansēja zarā gluži virtuozi un ēda ar apetīti. Nu ja, tas par laimi nav spārns. Lidonim palikt piekaltam zemei ir baiss dzīves noslēgums. |