| ||||
| Pēc pēdīga priekšnieka izlēciena, kad tendenciozi tika sagrozīta informācija un it kā pazaudēti dokumenti saprotu, ka labāk būtu iet prom. Muļķīgākais, ka neizprotu par ko tas viss, jo šī ir tā retā reize kad darbs man patiešām patīk un es to daru maksimāli apzinīgi, pie kam ar mīlestību. Turklāt lieliski apzinos, ka uzmetot galdā kāroto atlūgumu nedabūšu nedz kompensāciju, nedz bezdarbnieka pabalstu. Un tas jau mums divām lieliskām meitenēm būtu krahs. Gala beigas no visa šitā esmu slims. Deguns tek, kakls kā ugunsrijējam un galva durna. Krāsns nekurās i ni lūdzama. Pagalmā līst un vējo. |