| ||||
| ar mani nupat ir tik bēdīgi, ka pat nepamanu. Labi, ka ir draugi, kas iebaksta ar pirkstu un aizvelk izbaudīt. Ar to ezotēriku, man sķiet, ir tā - cik nu pats ļaujies. Pēc tam daudz domāju par skaņas vibrācijām. Šīs ne brīdi nebija nepatīkams, drīzāk tādas skaņu ainavas, kurās ienirt un ļauties, lai arī tirpas skrien un ir ķermeniska pretreakcija. Pretstatā iepriekšējās nakts kaimiņu tuc-tuc, kas radīja fizisku nelabumu un vilka uz sirds aritmiju. Cik dažādi. |