| ||||||
| Rīta pusē vārīju plūmju zapti aiz bailēm no ziemas bada. Sanāca daudz un gardi. Latvietis praktiskais. Izskatās, ka mums atkal draud kūku diēta. Otru pusi rīta pavadīju VIDā. Vīīīī, ku jaukas tās kundzītes, aizpildīja visus manus papīrīšus, palīdzēja meklēt nozaudētos dokumentus un galu beigās nosauca pie pārmaksātiem nodokļiem tādu zummmu, kas man i sapņos nerādījās. Bet man tomēr piesardzīgi škiet, vai tik tur nav kāda kļūda... Un vēl man ir pilnīgi skaidrs, ka no manis grāmatvedis nu nekad, i ne mūžam... Un vēl man gadījās tā... radusi pie senās kundzītes, kas antikvariātu pārzin kā savu kabatu. Ieprasījos tagadējam arhivāram par konkrētu grāmatu, a šams nogrimis datorpriekos atbild ka tādas jau nu gan te nemēdzot būt... bēēēēt kā griežos, kā nejauši plauktam aci uzmetu, stāv un brēc grāmatiņa uz mani "Te es esmu! Te es esmu! Nopērc mani" Gluži vai acis izberzēju, i ticēt nespēju, šito laimi, un cena patīkamāka par patīkamu. Puisis nosarka... laikam biju nejauka. |