| ||||
| Biju iegājusi vecajā mājā pēc pasta, šodien aprit tieši divi gadi kopš tur vairs nedzīvojam. Ir jau tā mazliet dīvaini, bet nejūtu arī saikni ar šo māju, ja nu vienīgi sapņos. Dīvaini, kā dzīvoklis var kļūt tik ļoti maziņš. Tur dzīvojot viesistaba vien allaž sķita kā puse no pils un gaiteņi, ui vesels eju labirints. Vienīgais, kas palicis - mazā istabā vēl joprojam stāv mammas skapis. Palūdzu, lai nemet ārā, ja gadījumā pārvācās, varbūt arī savākšu. Bērnībā mēs ar brāli tur slēpāmies starp kleitām... Bet pati māja ir mirusi. Kopš saimnieki uzcītīgi izlika visus vecos īrniekus, vienu spārnu apsēdušas prostitūtas un narkomāni. Manas bērnības akācijas vietā dubļu bedre, pakšos zeļ lekna zāle un ceļtekas. Laikam tāpēc arī nav žēluma, ka no paradīze vairs i ne miņas. Saimnieki paši aplauzušies vairs pat nerādās, vienīgi vecā sētniece kā senu dienu rēgs, kaut ko cenšas piekopt, algu gan neesot redzējusi no maija. Vilkos mājās. Franču maizē iepirku gabalu liķierkūkas un kafiju. Poļegčalo! Nejauši satiku draudzeni, nez kāpēc uzdāvāja lubeni "Gardian Angel", he, nu tad lai sargā ar... |