| ||||||
| bet par vienkāršo un pasaulīgo izskatās, ka vārnas laime tikt pie brīvpusdienām ir stipri apdraudēta. Kamēr Viņa (vai viņš, es īsti nezinu) rūpīgi un ar atbildības sajūtu aizloga aktivitātē lauž manu sirdi diedelējot dienišķo kaķbarību,tikmēr ābelē ložas aizņem bars nahļebņiku - divi zvirbuļi, bariņš strazdu, žagata - un tā vien spicē knābjus, kad varēs kāro kumosu atņemt. Smieklīgi un reizē žēl skatīties uz vārnas nedienām. Un to, ko laimīgi izdevies ieglabāt zem kādas pustrūdējušas lapas, vakarā atnāk un apēd ezis. Tādas mums te tās pārapdzīvotā dārza drāmas. |