viku

nu jā, bet ja tas izveidojas par ieradumu, ko tad? katru dienu var atrast labākas lietas ko darīt, nekā iet uz skolu un tā. mans slinkums mani ēd. man ir grūti no viņa kautkā tikt vaļā, viņš mani ēd. tas ir nelāgi. būšu tad dārzenis bez izglītības, bet darīšu to, kas man patīk. tā arī negirbās, un nespēju saņemties. katru ritu mostos ar domu , - varbūt tomēr palikt mājās? man tak nav nopietnu stundu.

nu man taapat bija. septembrii aizgaaju uz skolu pirmo nedeelu un peec tam - liidz decembrrim slinkuma peec vairs skolaa nebiju bijusi. protams, tagad sev kozju pirkstos un meegjinu kaartot to milziigo paraadu kaudzi, kas sakraajusies.... un kaapeec skolaa nebiju - taapeec,. ka katru riitu pamostoties domaaju par to, cik forsi buutu, ja vareetu veel paguleet un vienu dienu jau veel var izlaist, aizies riit. un taa katru dienu. vnk nez.. kaut kaada izlashanaas sitaa ir, nu vismaz man...
bet kopumaa - man jau liekas, ka iemesls, neiet uz skolu nav tikai slinkums bet kaut aks veel. varbuut Tu no kaut kaa baidies vai tur ir kaut kas taads, kas rada diskomforta sajuutu? tas avr but mazakais sikums bet loti ietekmeet kopeejo sajuutu..
jo man ar tapat biju. negaaju, jo man besiija manas kursa beidrenes, man vinas skita aprobezotas un tad vel kad iekrajas paradi, nergibejas iet, jo bija bail, ka kursa prieksaa mnai nosauks kaa paradnieci un tas butu milzigs kauns...
varbut Tev kkas lidzigs?

es turējos cik spēju sākumā. sept. okt. nogaju visu!!
man nav tā, ka man besī cilvēki tur. tagad man ir jauna klase, un visi ir daudz maz labi un forshi. man viens no iemesliem ir visādi darbi un jā, parādi. tas ir tas kas liek strādāt vairāk manam slinkuma. jo doma ir tāda - bāc, rītā jānodod projekts. man nav. negribu shovakar neko darīt. ai palikšu mājās, paprasīšu kādam un izpildīšu. tāpat arī kd. ja ir tad vnk noguļu mājās un pēcāk kādam prasu, viens labums no tā ir. bet nevar ielaisties dziļākā bedrē, savādāk būs tā, ka netikšu no parādiem ārā. to man negribās, tāpēc laikam būs jāmeklē sevī iekšējais kautrkāds spēks lai var darīt visu!!

zini, ir cilveeki, kuri ir paraugs kaa vajag dariit, un ir cilveeki, kuri ir izcils piemerrs tam, kaa NEVAJAG dariit, un es emsu tas otrais variants :D.
piemeram, man bija taada situaacija, ka paraadi bija sakraajusies tik daudz, ka divu nedeelu laikaa man bija jaanokaarto 16 kontroldarbi un eksi, tas bija briemsiigi, nejegaa panjem nervus, - es patiesaam nevienam to nenoveelu.
Tad jau labaak kaartot tos paraadus ja ne istajaa dienaa, tad vismaz kaadaa citaa, bet nesakraat visu vienaa cupinjaa, jo tas iestaajas izmisums un nezin no kura gala saakt un ja vel iesledzas tie termini, tad vispaar var nojugties

uff.. tu mani sāc pārliecināt, ka labāk nekavēt. :D bet nu jācenšas ir katram iekost sev un darīt to ko negribās, ak.. bet vienmēr ir tas bet, šodien jau drīkst. gr.. davai. saņemamies? un cenšamies ko darīt? visus darbus laicigi darīt. jāmēģina nogalēt tas ļaunais velniņš, kas liek gulēt.

nu bet tieshi taa! jo taa vainas apzinja un sirdsapzinja dara briinumus arii ar kopeejo dienas noskanjojumu, tieshaam, liidzko saak domaat pa taam paraadu kaudzeem, garastaavoklis loti aatri ka termometra stabins nolec no augsas uz leju nejeedziiga aatrumaa...
bet nu es peec dabas vnk taada esmu.. atstaaju visu uz peedeejo briidi. bet tad kad pienaak tas peedeejais briidis, tad arii visu izdaru. man vnk vajag vairaakas discipliinas, jo gimnaazijaa kad maaciijos - tur bija totaala kotrole, es biju pie taa pieradusi, bet tgd kad mani iemet augstskolaa, kur kontrole ir nulee, es vairs nespeeju adapteeties un sevi sakaartot... taapeec arii rodas visas sitaas probleemas

mm.. man disciplina nekad nav bijusi stingra. bet tagad esmu palaidusies veel vairak.. redzēs kā man būs.