| Nja. |
4. Jan 2004|16:54 |
Nu tā tā dzīve parauj prom.
Biju bērēs, laba drauga māmiņa nomirusi. Bēres kā jau nu tās ir. Raudoši tantuki, sāpīgas sejas.
Nu ij cilvēku gūzma. Pie sevis nodomāju, ja manās bērēs būs kaut piektā daļa no šī cilvēku daudzuma - dzīvi nebūšu nodzīvojis slikti.
Pasērfojot cibu noskaidroju - nomiris vēl viens. Un arī mans paziņa.
Tā viš i.
Bet vakar spēlēju hokeju ar lauku puišiem. Jamie jau slidot māk, ij nūju rokā turēt.
Esmu apdauzījies, apdauzīts un saguris. |
|