| Par Rūda mantojumu |
23. Jan 2010|02:28 |
Es nedomāju, ka dzirdētais par filmu, respektīvi tas, ka šī filma ir visu R.Blaumaņa noveļu, stāstu atspoguļojums, būtu taisnība.
Vienīgais ko atpazinu bija "Nāves ēnā" un arī tikai mācītāja atrašanās uz lapenes peldošās (sic!).
Ja tā no sirds un hvz vēl kā, tad divi momenti mani aizķēra, bet tie bija personiski sāpīgi, par pārējo smalkāk:
Patika - Smiļģa skola nav mirusi un nac.tejātera tradīcijas dzīvo.
Nepatika - jau pieminētās skolas nemiršana un tehniskais izpildījums. Skaņa ar attēlu nelīmējas, skaņas nobīde, sūdīgs operātora darbs (jāpaskatās, kam rokas līkas), anahronismi un protams tukšā darbinātā pļaujmašīna, kas N kadros pļāva jau nopļautu lauka malu.
Dziesmas, kurām sasaiste ar kadru ir ar nobīdi nespēja pastiprināt senilu režisora darbu. Ja par to ir jāmaksā 1,2 mio, tad sūdu mizu - šitāds hokejs man nav vajadzīgs.
Par patriotisma celšanu - jaunatnei, kurai to vajadzētu, šī filma ir par lēnu. Garie kadri nevietā un neskaidrs filmas sākums. Novele, biomaķ, bez sākuma un beigām.
Tas, ka es attapos Mad House dejojot uz deju placi no bāra atdalošā paaugstinājuma, nenozīmē manu vēlmi izgasināt filmu no prāta. Drīzāk to, ka es atkal meklēju sevi savos neizdzīvotajos 18-22 gados.
Esmu runājis un eju gulēt. |
|