| Tad kapēc es esmu šeit |
4. Jan 2010|13:47 |
iekš to dievzemīt, un neesmu iekš to Šveic un nemāc krieviem un smukām krievītēm slēpot. Ibo tapēc, ka avantūrisma gars dažos ir lielāks, kā citos, ibo citiem ir mātišķas jūtas, kuras pazemot man nav ne tiesību ne pamatojuma. Bet anyways - Lidmašīna ar kuru būtu bijis jālido uz Kopphenhaaaaagen jau kavējās ar izlidošanu, bagāž nebij neviens gatavs iečekot līdz Zūrichei nipakam, bet mani slēpzābaki jau bij uzkāpuši uz transportiera lentes un devās nezināmā virzienā.
Tad tika izlemc, ka mēģinās nākamo reisu, ibo tāda opcija pastāv, tak tas nākamais ar nipakam nebija gatavs ņemt mani un manu pavadoni sev līdz.
Autobuss no ECOLINES bij pārpildīts kā šprotu bundža Ulmaņlaikos, ij visa rezultātā es devos slēpot nah uz Žagarkalnu un mācīju savam vārdabrālim slēpot.
Tagad man ir ahūnās iesnas, dulna galva, es ieš uz filmu un rīt ieš spēlēt vollejbolu ar opciju "deguns tek, kā tāda niagāra!"
Vsjo. |
|