| Nu tad nu tā, bļeģ, latviešu tauta! |
30. Okt 2009|14:54 |
Izlasu iekš www.diena.lv tekstu, ka vai ir jānokrīt kaut kam no gaisa, lai sajustos īpašs? Vai piemēram tā pati jaukā Vaira V. Freiberga - nokrita kā no gaisa, bija un ir liels lepnums latviešu tautiņai, arī tās mažōrīgajai-mažominoritātei krievvalodīgajiem.
A paši, biomaķvolk - kur tad ir tas lepnums? Cik var īdēt - nav naudiņas un maizītes. Ceļaties`i bāleliņi, aunatiesi zābakos.. Kur zābaki, kurus kājās vilkt? Nodzerti, vai par nesamaksāto līzingu atņemti. Pašiem galvas nav, tikai mutes, kuras citam barot un no kurām ārā tikai žēlas gaudas var dzirdēt. Nepatīk valsts darbība - celies, paņem mietu un ej sist valdību, vai arī tin mizu. Sēdēt un gaudot - nav jēgas, ibo ja tevi nemīl neviens - tad arī nav par ko mīlēt.
Ir kāda pretenzija - nāc un paskaidro, pie tam ne jau nu ar tizlu komentāru iekš SC, bet paņem savu mietu un nāc un pastāsti, kā tad ir patiesībā! |
|