Jopcik rozā |
16. Sep 2009|22:35 |
pēc visa kas nav bijis prasījās nedaudz asaras. Tad nu atnācu mājās, paņēmu sīpolu un nograuzu kā ābolīti. Tagad cepu kartupeļus. Moš izzīlēšu kā būt!
Paceļam degunu un neķeram kreņķi. Savukārt psiholoģiski-pedagoģiskā saruna ar māmiņu nelika vilties. Visu ceļu līdz mājai tā arī norunāju par vuisu un neko. |
|