| tai pat laikā man tagadiņ dziest |
27. Aug 2009|11:41 |
kapeja un apsvilinātā roka, tomēr par to steiku gribas pateikt. Vot vakardien, jūrjas un ģimenes nomocīts devos ar māmuķīti pasēdēt, vīnu iedzert un kaut ko uzkost. Māmuķītim pēc pirmās tikšanās ar jūrju pavilka ēst foreli, sak, lai nākamreiz ir vismaz godam papūst un pabarot zives jūrjā, jo šitintik mierīgi kā vakardien nebiju sen burājis.. nu ja neskaita aizvakardien.
Es savukārt sadomāju apēst "Austrālijas jaunlopa gaļas steiku" nu vai kaukā tamlīdzīgi, bet steiku pasūtīju asiņainu. Jo kas vieneiz dienvidpuslodes gaļas ēdienus ēdis, tam šitās puslodes gaļa nesmeķē.
Nu ja! Protams, ka steiks galīgi nebij asiņains, bij "jugoso", nevis "vuelta y vuelta". Vo, bet ēdams bij. Sarkanvīns galīgi nebija malbeks, bet priekš mājas vīna gana gards un kājām vieglumu ar padeva.
Tātad, lai man neviens nepārmet, ka gaļu ēst ir sliktii vai kaut ko tamlīdzīgu, jo pēc šī steika, lai ar ne paša labākā, man garastāfoklis bij vēl uzlabojies. Šiten tā te.
Jādzer kafija un jāstrādā! |
|