| Nu ja |
9. Jun 2009|21:51 |
Bez zivs neesmu, bet tā zivs nav ne sams, ne zandarts. Krīzes laika līdaciņa, lai mājās nebūtu jābrauc tukšā.
Tomēr to, ko nozīmē liela sama piecirtiens un pavilkšana es sapratu.
Tas ir apmēram tā, itin kā būtu tievā šņorītē piesiets vieglais autiņš, kurš grib Tevi nedaudz pavilkt. No mirkļa pārsteiguma až nesapratu - es velku celmu, vai celms velk mani. Tad pieleca - sams.
Ko vēl. Protams, pievienoju savu sašutumu par to, ka jāuztaisa bērni, lai būtu viegli atrodams iemesls pasūtīt divas mājas tālāk. Jo dzert un copēt griboši ļaudis nav savietojami ar mazu un niknu bērneli.
(šitais bij nejauks joks, bet baigi gribas sarakstīt)
Tad vēl es zinu, ka Daugavā ir afigenna lielas līdakas, jo redzēju vienu pie Aizkraukles HES apdullušu dreifējam pa HES sacelto atvaru. Tad mirklis, un jamā puzsita ar asti un prom bij. Kilogrami pacmit stabili.
Vot tā, vot.
Nu ja un negaiss un salīšana un apdedzināšanās saulē un pilnmēness gifņa pie debesīm.
Jā, un tie naktstārpi. Až tik daudz, ka nav žēl dūres lieluma murskuli uz āķa likt. |
|