| absolute coincidence |
22. Maijs 2009|11:59 |
Agrs rīts. Zvans pie durvīm. Uzstājīgs. Izliekos par beigtu zivi. Zvana vēl.
Pieceļos, uzvelku apenes, pieeju pie durvīm, paskatos pa "actiņu". Stāv sieviete, ne pārāk veca, ne pārāk nesmuka. Atveru durvis, kasu savas retās spalvas uz krūtīm un prasu - ko vajag. Jamā saka: "Inga jau pamodusies?" Es saku, ka neesmu Inga un pamodies diezvai esmu, bet ja grib komunicēt ar Ingu, lai iet pusstāvu augstāk. Jamā uzreiz man šitādu: "Droši zinat, ka Inga nav pie Jums?". Uz ko es savukārt saku, ka ja Inga būtu pie manis, tad diez vai es tik vienkārši atzītos.
Nākamais teikums mani vienkārši satrieca - "Ja Inga nebūs mājās, es varu pie jums viņu pagaidīt?"
Mazais ahujs un panika. Atbildēju, ka labāk lai pagaida kafejnīcā un ja vajadzēs, es Ingu sazvanīšu. |
|