| Par to Londonu un par to Lizzie |
7. Apr 2009|12:00 |
Pirmkārt - ir netaktiski un nekorekti pilnīgam muļķa iebraucējam teikt kur Liverpool stacijā ir jāsatiekas. Tikpat dumji ir mācīt skatīties nepareizajā virzienā. Tāda brīnumaina sajūta par Londonu un tās miglu, kuru redzēju tikai vienu vakaru, tāpat arī par fih`n`chips, pies, sūdīgu alu un pārsteidzoši skaistām portugālietēm pirmajā vakarā. Pēdējā vakarā tikpat skaistas spānietes no Seviļas. Pa vidam nedaudz muzeja piegaršas, nedaudz pastaigu gar kanālu, gulbju kaitināšanu un zosu raustīšanu aiz knābja. Iemācījos spēli Carcason. Tam visam cauri vijas Lizzie tēls.
Es Lizzie iepazinu pilnīgi nejauši. Pēc komiskās situācijas ar biezpien sieriņu "Kārums" nepareizo izvēli un nogādāšanu Londonā.
Lizzie pagāja man garām, tikai nedaudz paskatījās uz mani, paklupa pret ceļa apmalīti un parādīja uz debesīm. Tur bija Londonas naktij neraksturīgs skats - zvaigznes. Kad pagriezu galvu atpakaļ, lai vēlreiz uzsmaidītu Lizzie, viņa jau bija pagriezusi muguru un pieliekusi vēl vienu pirkstu pie plaukstas pamatnes. Es sapratu pat kādēļ. Salauž un skaita sirdis salauztās.
Pietiek uzzināt par Lizzie un ir tik daudz ko stāstīt.
P.S. Tikai nevajag meklēt šeit saistības ar reāliem cilvēkiem vai notikumiem. |
|