|
29. Jan 2009|12:23 |
Nu ja.. vēl par vakardienu.
Kamēr gaidīju to parādnieku, tikām pētīju SVD* fotoāttelus, meklēju cenas u.t.t.
Blakus galdiņa vecītis diezgan nekautri blenza monitorā, bet likos to nemanām.
Nu ja, tad ierodas parādnieks, saka, "zdarova, u meņa boļšaja probļema, no dmaju pamožeš", uz ko es paceļu labo uzaci un turpinu klausīties ko jamais teiks, zinot jau, ka nauda atkal nebūs tik daudz, cik vajag.
Paradnieks turpina: "vot tebje polovina (iedod man pabiezu naudas žūksni), ostaļnuju posļe dela (ar to jamais domāja, ka tad, kad nodos savu darbu savam klientam)"
Pamāju ar galvu un paspiežu jamajam roku un aizskrien prom.
Večuks, kurš pirms tam blenza snaiperenēs iekš mana monitora un sekoja cenu politikas maiņai tā jocīgi blenza uz mani.
Aizejot uz viņu cieši, cieši paskatījos. |
|
