| Nedēļas nogale - un es atkal esmu dzīvs! |
3. Nov 2003|11:45 |
Piektdien nosēdēju darbā līdz 20.oo un gaidīju A. viņa solīja būt ~ 18.oo lai varam aiziet uz Kino, un tad pie Mako.
Skuju, ierodas 20.14.
Kopā ar rū.
Ab mani aizvelk pie rū uz mājām, tad uz lielveikalu.
besis ar vien lielāks.
Lielveikalā es saku, ka zaje$%$$^ man šitā vazaties apkārt, ka negribu ne uz kādu Kino arī vairs.
Šamie sakatas un saka: Tu vēl neko nenojaut? Mēs braucam uz Rū laukiem, uz Vecvīģebiem.
Es tur až apstulbu.
Beidzot varēšu tik laukā no pilsētas un nekas man to vairs netraucēs.
Ceļš uz Vecvīģebiem bija skaists. Naktī grants ceļš ir daudz patīkamāks un baudāmāks, kā šoseja.
Piebraucot pie tā kalna, kas ir pirms kaimiņu mājām sapratu, ka būs Rock`n`Roll .. kalns mālains, grāvī kaimiņa mašīna ar pillā kaimiņu un viņa sievu.
Kaimiņš visus sūta dirst. Smalki. Izstumām jamo no grāvja un mēģinam paī uzbraukt kalnā.
Sūdu, līdz pusei ar visu stumšanu un braukšanu zigzagā.
Tad ~500 m. ar kājiņām un tad es tumsā sajutu Dzīvību. Tādu, kas pielien pie muguras, lēnu pieskaras tev pie ādas starp lāpstiņām, un iztasta katru poru, kurā var ieķerties un nostiprināt sevi.
Un sajutu, ka Dzīvība manī atkal ieplūst, ka tā parāda to, cik ļoti miris es esmu bijis. Un ar katru malkas pagali, kuru es ņēmu no šķūnīša, lai var iekurināt lielo podiņu krāsni, Dzīvība manī pieauga.
No rīta es biju izgulējies . Un vēl vairāk dzīvs.
Ķēros pie darbiem. Sanesu daudz malkas, sijāju smiltis, lai iejauktu māla javu mūrēšanai.
Grants, no kuras bij jāizsijā smiltis ir slapjas un pilnas ar gružiem.
Pēc kāda laika, aplauzis nagus pret oļiem, atcerējos zeltraču metodes. Un ar duršlāku un ūdeni smiltis drīz bij lietojamas.
Un tad es mūrēju.
Mūrēju. līdz bija krāsniņa piemūrēta pie dūmvada un pats ar māliem līdz ausīm notašķījies.
Un sāpošie nagi tikai pastiprināja manu sajūtu, ka dzīfs!
Un visu dienu nodzīvojušies braucām pie Rū sievasmātes uz Gulbees rajonu.
Un tikām pirtī, un sasildījāmies. Un vēl iedzērām vieglu mazalkoholisku dzērienu. Un iestājās miers. Līdz mirklim, kad ar Rū kopā sākām spēlēt GTA 3.
Pēc kāda neilga spēles laika, es devos uz virtuvi pakaļ kaukam dzeramam. Un slēdzot gaismu izdega spuldzīte un izsita korķus.
:) sākās jautrība plkst 2 naktī meklēt mazpazīstamā mājā elektrosadales skapi.
Atradām, un sapratām, ka ir vēl kaut kur tālāk izsisti drošinātāji.
Tālāk nozīmē ārpus mājas, lauku ciemā meklēt lielo drošinātāju.
Un tad mēs atradām, un ieslēdzām. :)
Un spēle turpinājās.
Un tad no rīta es tapu piecelts ar textu! Medības iesi??
Un es cēlos un gāju.
No plkst 8 - 16 pa mežu, ejot, kliedzot un radot troksni. Darot to, ko mežā parasti nedaru.
Un rezultātā divi dzīvnieciņi medī labākos medību laukos.
Bet es esmu palicis bez balss un nedaudz saguris. Bet dzīvs.
|
|