| Switzerland story |
28. Mar 2008|10:36 |
Vienvārdsakot - regeja bārs, Šveice, kalnu mazpilsēta.
bāra saimnieks atnes divas ūdnspīpes. Vienu man, otru jauniešu kompaškai, kas jūt man līdzi saistībā ar sarauto ceļa saiti.
Jauniešu pīpei folijā izdurti milzu caurumu, tabaciņa sabāzta tā, ka skarās folijai klāt un attiecīgi zem ogles deg. Uz ko es noreģēju, un kā jau angļu valodā runājošs cilvēks mēģinu barčika saimniekam izstāstīt, ka šitā ūdenspīpi netaisa un lai jamais lūdzu atnes jaunu. Uz ko jamais par kaut ko saskaišas, savāc pīpes trauku un aizskrien. Pēc mirkļa, jamais atskrien, sabļauj uz mani, ka es redz neko nejēdzot no ūdenspīpēm, ka jamais 6 gadi taisot ūdenspīpes, vieējie turki nākot un pīpējot un slavējot e.t.c., tad uzsviež naudu uz galda un aizskrien.
Iestājas neveikls klusums, jo neko tādu jau es nebiju pateicis.
Pieceļos, lēnu velkot kreiso kāju aizeju aprunāties.
Pēc desmit minūtēm pēc sarunas ar bāra saimnieku, jamais atnes jaunu ūdenspīpi, atvainojas un visam mūsu baram uzsauc pa Cuba Libre.
Ejot projām, jamais man uzsit uz pleca un saka, ka lai es nākot vēl!
Jauniešu bariņš man uzdeva jautājumu - ko es pateicu tam šveicietik, ka jamais šitā uzvedās!
Jūsu minējumi? |
|