| nu ja |
28. Mar 2008|09:25 |
es tak neuzrakstīju ar ko beidzās pasākums ar mašīnas novietošanu.
Parādās durvīs vēl vienas durvis, tiesa, tikpat biezas cik platas un saka, ka uberite nahuij svoju mašinu. Tas notiek mirklī, kad es ar priekšnieci kasamies par vides reklāmas izvietošanas grafikiem. Uz ko priekšniece, būdama diezgan nikna, paskatās uz to ībli un saka: Tu pisies nahuj un gaidi savu kārtu.
Džes aiztaisa durvis, es skatos uz priekšnieci lielām acīm. Priekšniece pagriežas pret mani un saka - man vajadzēja kādam to pateikt.
Pēc tam abi sākam ņirgt.
Izeju ārā, stāv džeks un gaida ko teikšu. Es saku: Zini, vai nu Tu tagad iesi un atvainosies manai kolēģei par savu rupjību, vai arī Tava mašīna paliks te, līdz es braukšu prom.
Rezultātā priekšniece dabūja atvainošanos, es morālu gandarījumu par notikumu, un skapīc savu šrotaino mersedes SLK.
Tā viš i. |
|