| ohh |
24. Dec 2007|17:10 |
nemaz nedomājot par pusnakti un mirkļus, kas atlikuši līdz mirklim, kad nolemts celties, doties uz zivju tirgu, es lasu grāmatu.
Vēl es domāju par to, ka man ir māte, māsas un bratiņš, ka ir draugi un paziņas, ka ir kārtējais gads, ko pavadu bez ziemsvētku eglītes kopā ar savu ģimeni. Savā ziņā man nav žēl, un tomēr ir skumji.
Štrunts ar ziemassvētkeim šodien, tie vēl būs tad, kad atgriezīšos. Tak neviens nevar noteikt to, kad katram iestājas ziemassvētki. Man nedaudz vēlāk, nu un?!
Tapēc, neskatoties uz vēlo stundu, es dodos uzpīpēt.
Tja. |
|