| par sajūtu kopumu un kino |
12. Nov 2007|01:18 |
Filma "Revolveris", šahs un pārmetieni. Kas ar ko manā galvā cīnās un kas kurai domai ir cēlonis. Un vai es spēlēju, vai tomēr spēlē ar mani.
Sajusties kā nēērim, kurš tomēr pēdējā partijā piesaka matu - vai tomē būt baltajam, kuram piesaka matu.
Līdzi sev es varu iet pirms manis, aiz, ātrāk vai lēnāk - tomēr nē. Tikai sev līdzās. Citu mirkli tomēr šķiet, ka mani soļi un domas mani apsteidz.
Un man nav depresija. Un nebūs. Ir tikai sīka neizpratne pašam par sevi. 4 dienas. Pēc tām - mirklis lidojuma. Pēc tam? |
|