| par zemi |
1. Apr 2007|23:05 |
|
viņa sagūlusi smaga un vēsa, virspuse nobružāta un sasista ar ziemas smagumu. Paņem lāpstu, ieliec savu spēku, lai zemi paceltu uz augšu, lai dotu tai gaismu arī dziļumā, pamodini sliekas, kuras sāk savu darbu, tikko kā saulīte viņas sasilda. Gaidi kaķi, kurš tā arī neatnāk pakašņāties un paķert iedomātas pelītes. Tad nu uzracis tu atliec muguru, sajūti kā pakausī pūš ziemeļu vējiņš, saule silda plecus un degunu, paskaties debesīs un pasmaidi. Vasara ir sākusies. Kā "Pieneņu vīnā", kur vajadzeja kedas, lai sajustu vasaras sākumu. Man vajadzēja uzrakt zemi. |
|