| Nekā, nekā no Tevis neatminu... |
22. Aug 2003|08:34 |
vien sliežu dunoņa, kā sniegi snieg
un kādai nāvei nemirstību svinu
nekā, nekā no Tevis neatminu
šorīt pa ielu šo dziesmiņu dziedāju.
Ziniet, ka tas, ko sauc par mīlestību ir spēks.
Ja cilvēks pasaka - Es Tevi mīlu tik ļoti, ka ļauju Tev aiziet.
Tad ticiet man, tam vajag spēku.
Kā taurenītis, kas ielidojis plaukstā un Tu nodomā - cik skaists, paturēšu sev, pielikšu pie sienas vai .. bet tad Tu atver plaukstu, un vēl kādam ir prieks, un taurenis dzīvo savu īso dzīvi tālāk.
Neizšķirts.
Un pats skaistākais, ka attiecības ir nevis pazudušas, bet transformējušās citā formā. Ar vēl lielāku intensitāti.
tā ja. |
|