| Nu re nu |
25. Feb 2007|16:37 |
Visumā jau jauki. Pēc vakardienas brauciena pa kalnu upīti, Kenijietei nedaudz smeldz pleci un no aizvakardienas jāšanas viņai sāp kājas. Bet jāšana viņai makten iepatikās un grib vēl. Un tas ir labi.
Un vēl man tagad ir smuka ķēde ap kaklu, ka jau dzīvniekam pienākas, un vel krekls, kuru nesīs apmainīt, jo īsas piedurknes.
Un tagad viņa vēl arī ir aizmigusi.
Nu ja. Un vēl pie visiem priekiem, šodien i tā diena, kad primš gada pateicu baisu lietu. Nu ja, un pirmo reiz redzēju Kenijietes tēti. |
|