| target not achieved |
19. Feb 2007|02:34 |
Es jau neko nesaku, ka nesanāk aiziet uz lielo spēli, Boca-R.Central, tas ka nevar nopirkt biļetes kasēs pirms spēles, ar nekas. Tas, ka no rokām nopirkt nevar - biš pa traku, ne? Tad vēl skumjās velkoties no stadiona uz autobusu apdomāju, ka labāk pašam spēlēt futeni, nekā aurot par ne-savu komandu.
Pieturā stāvam pienāk keksis, saka: "Da me una monetita!"
Es šim saku, ka ņikuja, ka pašam vajag, lai var autobusa biļeti nopirkt. Tad jamais iečolē, ka Gunča necērt zivi spāņu valodā un paķer jamo pie fotosomas siksnas, otru roku iebāž sev biksās aiz krekla un saka, ka jāatdod viņam tā somiņa, tak makten smuka esot. Es daudz nedomāju, atvēzēju savu mazo dūrē savīkšķīto rociņu. Jamais atsprāga nost, kā tāda piesūkusies blakts un pamuka gabaliņu tāļāki. Tad nu kāpām svaigi piebraukušā autobusā, lai nav ziepe. Tā, ja. Dzīve jauka. Futbola spēli noskatījāmies pa telziņu, ēdot Bife de Chorizo a la Riojana, klāt piedzērām lepesīnu sulu.
Tagad blakus stāv kārtējā Cuba Libre.
BRĪVĪBU KUBAI!
 |
|