| Uchhh |
28. Jan 2007|07:45 |
Tikko stundu norunāju ar māsas džeku. Un saruna bija viegla un nopietna tai pat laikā.
Tagad varu pateikt, ka šī stunda sarunas aizslīdēja ātri. Tikpat ātri, kā dzīve šeit. Tas tāpēc, ka esmu laimīgs būt šajā valstī, dzīvot svešā valodā, svešā kultūrā un starp pilnīgi svešiem cilvēkiem. Tagad pat šķiet, ka viegli un krietni vieglāk ir sākt dzīvi no jauna. Citā vietā. Ne tur, kur esi pieradis būt. Svešā vietā tu patiesi cel visu no nulles.
Nākamais piedzīvojums ir Grieķija, pēc tam Japāna un tad kosmoss. Vai ne? |
|