| nu blja |
30. Dec 2006|15:12 |
|
pusotra stunda zoba raušanas, ar ārstu konsīliju, ar ziloņa devu anestēzijas, divām saknēm viena vertikāla, kā jau jābūt, otra horizontāla zem otra zoba saknēm. A saknes man zobiem kā ozolam. Milzīgas, stipras un hren ārā dabūsi bez buldozera. Tagad Gudrības zobs nav vairs, gudrību vismaz nenoēdīs, vaigs sapampis, antibiotikas arī tādas, ka maz neliekas. Job... sāp ar kā traks, tak vēl stundu vaļā nevarēs vert muti vaļā lai nolamātos. Labāk ka tagad, ne? Jo La Paloma mani gaidīs arī pēc jaunā gada. Tur varēšu atveldzēt sirdi un smadzenes. |
|