| Nu tad nu tā! - Perito Moreno ledājs |
17. Dec 2006|03:26 |
Iepazinušies ar Perito Moreno ledāju, neko ļaunu nedomājot devāmies atpakaļ. Nu tas arī viss.
Nu labi, pajokojos. Pieļauju, ka līdz šim redzētie ledāji fukin Austrijā vai fukin Somijas ziemeļos - nav tas ūberkrutākais! Šis bija skaisti, baltizilivējainipārsteidzošineprātīgi!
No sākuma miegojos un biju ļoti nīgrs, tomēr spēju savākties un aatmaigt. Pēc vakardienas foreles daudz kas tiek piedots garajiem pārbraucieniem un ņemot vērā Rūdīša piezīmi, neesmu vairs diktinīgrs. Jo ir tacu iespēja redzēt to, ko daudzi neredzēs.
Lēdājs brakšķ un krakšķ skaļāk, kā manas locītavas. Ledusgabals nokrīt un skaņa atnāk mirkli vēlāk, tomēr tas ir pamanāms. Tā kustība ir tik citāda, ka acs parāda uzreiz to vietu, kur no šķietami nekustīgas* sienas nokrīt gabals. Nu, tāds apmēram kā 4 stāvu māja. Rīt uz Lago Roca, turpināt ķert foreles un iespējams arī kādu lašveidīgo.
* - teh ledājs kustas ar ātrumu 2,4 metri dienā, lai no sniegpārslas, kura nokrīt kalnos, ledājs atnāktu līdz lejai vajag aptuveni 200 gadus. Pa krutam, ne?
P.S. Par bildēm neprasiet, būs vēlāk. |
|