| Pēc tam |
9. Nov 2006|00:41 |
kad, biju uzcepis bife de chorizo un Anders uztaisīja gardus ensalada mixta, devos uz futeni. Pēc spēles dzēru aliņu un sajutu, ak ir tik liels miers, ka gribas sēdēt, skatīties debesīs un izbaudīt mirkli. Te ir labi un mierīgi. Nav 100 un viena zvana katru dienu, kuru laikā ir saspringti jādomā, jāsaslēdz tūkstošiem lietu un cilvēku kaut kādās iedomātās shēmās un savienojumos. Mierīgi un rimti. Jokainākais ir tas, ka +27 grādu karstumā atnāca ziemassvētku sajūta. Drīz cepšu cepeti!
Ak, jā! Kenijiete man šorīt neļāva necelties. Vilka drēbes kā tādam bēbim virsu. Es arī kā bēbis pretojos. Tā ja! |
|