| Ziepju operas un dzīves lietas |
21. Okt 2006|17:44 |
Vakar aizgājām uz to izstādes/galerijas atklāšanu. Satikā Gariku un viņa sievu Karinu, abi viņi armēņi, satikām vienu ukraini, kuram tagad ne es, ne Kenijiete neatceramies vārdu, jamais esot fotogrāfs un pārdodot bildes laukumiņos tūristiem. Iepazinos ar vienu čīlieti, kurš arī sysadmins, parunājām abiem saprotamā valodā un terminos. Blakām stāvošais ukrainis mirdzošām acīm skatījās uz mums un lauzītā spāņu valodā sajūsminājās par to, kā mēs saprotamies.
Armēnis ar sievu šeit dzīvo jau 7 gadus, ukraiis 6, tomēr man jau nu šķiet, ka valoda viņiem tā pavisam labi nepadodas. Nu vismaz tam ukrainim.
Ukrainis pa šiem gadiem esot vienu reizi aizbraucis mājās, paskatījies kā tur ir un brauca atpakaļ. Armēnis savu sievu atvedis 4 gadus atpakaļ, nemaz i nedomā braukt uz armēniju.
Šovakar iesim ciemos pie Kenijietes kursa Japānietes Isaijo un viņas vīra.
Tā ja, tā nu te ir šobrīd ar to Ziepju Operu "Kenijiete argentīnas dušā ar skandināvu un viņa migrēnu" |
|