Ha... |
[9. Aug 2005|17:38] |
Iemācījos ar vienu mačetes cirtienu sadalīt izskalotu roni divās daļās. Es pajokojos. Patiesībā iemanījos beidzot aizmigt. Nu un protama lieta - bērni, nometrne, mežs, jūra un tie viļņi. Kādu mirkli pacīnījos pretī, tad ļāvos, lai aiznes tālumā un lēnām peldēju paralēli krastam, lai tiktu ārā. Trakums tāds un šitāds, naktī peldēties, ja iekšā niknums un nemiers. Izskaloja man pa ausi ārā, gan smadzenes, gan niknumu. Tā ja. |
|
|
Comments: |
terapija :) izklausaas ljoti miiliigi.
| From: | otily |
Date: | 9. Augusts 2005 - 18:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Tā tā jūra parsati mēdz darīt;)
From: | teeja |
Date: | 9. Augusts 2005 - 21:50 |
---|
| | | (Link) |
|
ronīti liec mierā!!!!!!
A Tevi, tējasmaisiņ, es sapnī dzirdēju. Piezvanīju sapnī uz izziņu dienestu un tur man atbildēji Tu! :)
Kāpēc tu mēģini būt tik biedējošs?
Vai varam papusdienot kopā?
| From: | vikings |
Date: | 10. Augusts 2005 - 11:54 |
---|
| | Es nemēģinu būt biedējošs | (Link) |
|
Nu toč nemēģinu. Ejam pusdienot.. hmmm.. var jau.
| From: | skuka |
Date: | 10. Augusts 2005 - 10:39 |
---|
| | | (Link) |
|
Klau, brīžiem liekas, ka Tu vienlaicīgi no tā niknuma mēģini atbrīvoties un tai pašā laikā to kultivē. Tu neproti aizmirst un piedot? Vai vismaz vienu vai otru atsevišķi? Bet pret sevi niknumu turēt vispār nav jēgas, niknums ir dekonstruktīvs.
Nu nē.. kultivēt (briesmīgz vārdz) niknumu - neprotu. Es viņu nepaturu sevī. Sāpes, kuras tādā vai citādā veidā pāraug niknumā, bet ne naidā arī var palaist nafig! :) Sacirst roni - tas tiešām ir tikai joks. Salikts no kāda rakstnieka teksta par pludmalē smiltīs norokamiem trūdošiem roņiem un roņiem Liepenē.
Pret mums zināmo roni - nekādas agresijas. :) Es izniknojos un aizmirstu un piedodu. Tā globāli. Pa sīkumiņiem es vēl atminu. | |