| kaut kur tur..... |
20. Jun 2005|12:28 |
Hočeš ja vzorvu vse zvjezdi, čto mešajut spatj!
Šodien kaut kā nedaudz sāp.
Kas tieši - nezinu, domāju, ka tas nakts mirklis, kad sēdēju viens uz kraujas, pārkāris kājas pāri malai, skatījos gaišajās debesīs, kurās bija mēness ar oranžu plīvuru, jūras bangošanās un viļņu troksnis, vējš, meža šalkas, ugunskurs zem kājām ieplakā, un tas sekundes daļas brīdis - vientulības atklāsme.
Pārējais ir vietā.
Pārdesmit noskraidītu kilometru caur brikšņiem, redzētie meža zvēri, putni un siltās debesis.
Bet tas nakts mirklis gan. |
|