| Rīta prieks |
19. Feb 2005|12:24 |
Prtams, kurstmeita jau nu nav tas neniķīgākais bērns, taču no rīta vecāki mani atstāja ar viņu un pudelīti ar paicenieku.
aptuveni stundu viņa nogulēja pati savā gult;a. Tad izdomāja, ka ir jāēd. Izēda pudelīti un no savas gultas pa taisno ievēlās pie manis. Ar visu pudelīti rokā. Tā protams tika vairākas reizes atstutēta pret manu galvu. Vēl bija mēģinājums mani pabarot.
Pēc tam viņa ieritinājās man azotē un aizmiga. Es arī. Pamodos no pudelītes trieciena pa degunu un skaļa WEEEEEEEEEEEEEEEEEE!
Pēc mirkļa tika iedota tēja padzerties. Sīcis aizmiga man uz pleca. Miegojoties koķetēja kā tāda klīrīga jauniete, kas pirmo reizi guļ man uz pleca. Smējāmies abi.
Pēc laiciņa tiku pamodināts ar skaļu viņas "Ahā!" un manu "AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA".
Sīkvabole bija atklājusi man auskaru ausī. Iebāzusi pirkstu auskarā strauji velk uz savu pusi. Un uzjautrinās.
Pēc laiciņa izdomāju, ka šitā nebūs miera vairs un cēlos augšā.
Ij tagad paēdis pusdienas, priecīgs, ar nogulētu roku un izraustītu ausi domāšu par dienu! |
|