| ... soft ice |
6. Jan 2005|09:50 |
mīksts ledus, nav tā kā uz dīķa - ciets un caurspīdīgs. Ir kārtīgi necaurspīdīgs ledus un sūdaina mūzika. Toties ripu var redzēt vismaz. Hokejistu triks izdevās. Ietriecos bortā tā, ka noblīkšķēja vien. Pat mūziku izslēdza. Tad es atvainojos un teicu, ka man nekas nav salauzts.
Iemācījos slidot atmuguriski. Un ne reizi nenomaucu uz sejas vai pakaļpuses.
Paņēmu uzvalku no ķīmiskās šmucētavas un vakarā būšu solīds kā maigvīrieša* kurpe. Tikai nafig?
Manī sēž tukšums un neaizpildās.
Ne izklaides, ne apmaksāts hobijs, ne labvēlīgs darba veids un darba kolektīvs, ne sevis lutināšana, ne regulārs sekss, ne regulāras ēdienreizes, ne celšanās no rītiem ap pulkstens septiņiem nespēj tukšumu aizpildīt.
Dodiet adrenalīnu. Dodiet pārdzīvojumu.
* - Gentleman |
|