| Rīts |
4. Dec 2004|06:24 |
Kā vakar jau brīdināju Rū, tā šodien apžēlojos. Pieteicu, ka taisos ierasties pie Rū mājās sešos no rīta ar viskiju un pieliet viņam un sev seju. Piezvanīju un pajautāju - vai ļaut Tev gulēt? Uz ko saņēmu: "Ļauj gan, taču ja vēlies braukt, brauc, tad es ar celšõs augšā!"
Tagad sēžu darbā un skatos uz naksnīgo ielu. Drīz piecelsies vairāk ļaužu.
Saltie meli ziemas rītos auksti,
klusiem nagu skrāpējumiem slīd pār plecu,
iecērtas un plēš, tagad atkal atslābuši - maigi glāsta.
Saskaras ar vecām rētām, apstājas, tām pārlec pāri.
Lai var atkal savu ceļu pāri manai miesai iet. |
|