|
29. Nov 2004|09:29 |
Ai, labi ierakstījis jautājumu bez četrām pieci.
Mani šonakt mocīja vēlme piecelties, sasviest dažas mantas somā un aiziet prom. Vienkārši aiziet un uzlikt visam mīksto.
Sajusties laimīgam tikai un vienīgi tad, kad esi viens un nevienam nevajadzīgs. Tad, kad paliec nevajadzīgs fiziski, bet esi vajadzīgs savādāk.
Un es vēl neesmu iemācījies piedot.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) uzkasījās man ar jautājumiem par Hannukah svētkiem. Nācās atcerēties nedaudz, pavisam nedaudz informācijas. Un nevarēju, jo domas par gaismas svētkiem tika kliedētas ar diezgan tumšām pārdomām.
Vēl es paslēpoju un iestādīju pāris bietes slēpojot, mācījos un tiku mācīts slēpot pareizi.
Un iemācījos vairāk, kā tika domāts, ka varu. Līdz ar to tagad, no čaiņika slēpošanā esmu kļuvis par pusčaiņiku. Tikai divreiz pa trim stundām un prasmīga skolotāja esamība un vēlme iemācīties. |
|