| Ceļojums pa zemi |
1. Aug 2004|20:39 |
Agrs rīts, steigā savāktas mantas, sāpoša galva.
Navigācija un orientēšana ir divas dažādas lietas. Vēl vienu cilvēciņu tagad zinu, kuram sakot un rādot virzienu jamais brauc diametrāli pretējā virzienā.
Pilis, meža takas un taciņas, velnapēdas akmeņi un alas, kambari Māriņai, rumbas divas - Abavas un Ventas, tilti Kandavā un Kuldīgā, viesības un 4 uzceltas teltis, zirgi Papē, kāpa Nidā, vakariņas Pablo, nakšņošana jūras krastā, Jūrkalnes stāvkrasti, Ventspils jaukumi un nejaukumi, ūdenskritums un priežu laiviņas, Mazirbes pēclīvsvētku atmosfēra, Kolkas kājgrieži un nogurums.
Atgriežoties šeit, Rīgā, sajutu atkal pūstošas gaļas smirdoņu. Šī pilsēta ir sen mirusi, viņā nav dzīvības. Vari izstiepties un sarauties, bet tomēr tikai mazums no esošajiem cilvēkiem šeit vēl elpo.
Pārējie ir miruši. Ar blāvām, beigtas zivs acīm paskatās, ar sfinksas smaidu uzsmaida, ar ūdenszāles glumu pieskārienu sasveicinās.
Ei! Dzīvie! |
|